COVID-19 psiholoģiskais blakusefekts - pandēmijas nogurums

Vīrusa "otrais vilnis" nav ieradies viens - tam līdzi nāk pandēmijas nogurums, kas dažādo ierobežojumu ievērošanu padara vēl sarežģītāku. Kā no tā izvairīties?

Mazliet ironizējot var teikt, ka koronavīrusa paveids, kuru pazīstam kā COVID-19, jau pavisam drīz svinēs savu pirmo dzimšanas dienu – pirmo reizi tas tika konstatēts Uhaņas pilsētā Ķīnā pagājušā gada 31. decembrī. Kad vīrusa izplatība turpinājās citviet Ķīnā un drīz vien arī citās valstīs, pasaules iedzīvotāji aizturēja elpu – bailes un satraukums, ko radīja neziņa un precīzas informācijas trūkums par vīrusu, šķiet, bija pat iedarbīgaki, nekā valstu pēcāk ieviestie dažādie aizliegumi un ierobežojumi vīrusa ierobežošanai.

Aviosabiedrības visā pasaulē atcēla lidojumus, bet ceļot gribētāji – ilgi gaidītos atvaļinājumus. Piesardzība ienāca arī ikdienas dzīvē – daudzas sociālās aktivitātes aizvietoja vien iknedēļas braucieni uz pārtikas veikalu, bet liela daļa strādājošo savu biroja ikdienu pārcēla uz mājām, piedaloties ZOOM platformas uzvaras gājienā visā pasaulē.

nogurusi meitene

Pandēmijas nogurums – kas tas ir?

Šobrīd, kad piedzīvojam bēdīgi slavenā vīrusa “otro vilni” (to, starp citu, raksturo nesalīdzināmi augstāks saslimšanas gadījumu skaits visā pasaulē, nekā “pirmo vilni”, ko pieredzējām pavasarī), no mums patiesībā tiek prasīts mazāk, nekā tā saucamajā pavasara lokdauna periodā, taču gan Pasaules Veselības organizācija, gan vadošie nozares eksperti ar bažām secinājuši, ka teju visā pasaulē novērojams jauns fenomens - pandēmijas nogurums (Pandemic Fatigue). Šo nogurumu raksturo zināma deva vienaldzības pret notiekošo, nevēlēšanās un nespēja turpināt aktīvi “satraukties” – un, nereti, arī ievērot ierobežojumus.

Pavasarī piemērotie ierobežojumi cilvēkiem sniedza kopīgu grūtību un solidaritātes apziņu – daudzi sociālajos tīklos dalījās ar jociņiem, ieteikumiem un interesantām pieredzēm, kas gūtas, piespiedu kārtā mainot dzīvesveidu. Šķiet, visi bijām pārliecināti – neilgu laiciņu pacietīsimies, un tad varēsim atgriezties ierastajā dzīvē. Taču, ir pagājis teju jau gads, pandēmijas “otrais vilnis” ir sagaidīts, bet pamata domāt, ka tūlīt, tūlīt jau varēsim atgriezties pie ierastā, vēl diemžēl nav. 

Bez smagā psiholoģiskā efekta, ko šis pandēmijas nogurums rada, tam, turklāt, ir arī citas bīstamas sekas – cilvēku apātija un nevēlēšanās vairs tik skruplozi sekot valsts pārvaldes norādījumiem un ierobežojumiem nozīmē, ka COVID-19 saslimstības rādītāji turpinās augt. Daļa ierobežojumu ir patiesi nepatīkami – aizliegumi apmeklēt iecienītas izklaides vai atpūtas vietas tumšos rudens vakaros, protams, dara savu. Taču, daļa no veidiem, kā pasargāt sevi un apkārtējos, ir pietiekami vienkārši, taču nereti apkārtējo noliegums un dažādu sazvērestības teoriju izplatīšana apmulsina pat pacietīgākos. Ko darīt, lai pasargātu sevi gan no paša vīrusa, gan pandēmijas noguruma? Kā šo posmu padarīt sev un saviem tuvākajiem vismaz paciešamu?

nogurums

Maini attieksmi – “filtrē” informāciju!

Latvijā šobrīd, kad ieviesti stingrāki aizsargmasku valkāšanas noteikumi, dažādu sociālo tīklu vidē var saskarties gan ar visdažādākajām sazvērestības teorijām, gan arī ar nepatīkamām un aizvainojošām reakcijām, kas diemžēl bieži ir vērstas pret cilvēkiem, kuri cenšas ikdienā rīkoties atbildīgi un sargāt apkārtējos. Protams, neviens nevēlas tikt dēvēts par suni ar uzpurni vai pat tikt saukāts par naivu vai “nozombētu”! Skaidrs, ka šādu neproduktīvu ķengāšanos var vienkārši ignorēt, taču, ilgstoši dzīvojot neziņā un situācijā, kad savstarpējās pretrunās nonāk pat veselības aprūpes speciālisti, reizēm ir grūti saprast, kam tad īsti var ticēt.

COVID-19 patiesi ir jauns un vēl līdz galam neiepazīts fenomens, taču skaidrs, ka sīkas pretrunas veselības aprūpes speciālistu starpā vai ne līdz galam veiksmīgi koordinēti valdības lēmumi vēl uzreiz nenozīmē, ka tiek vērptas sazvērestības teorijas valsts pārvaldes vai pat pasaules līmenī. Gluži vienkārši, mēs saskaramies ar ko nebijušu, un šādi liela mēroga notikumi pārbauda ne tikai mūsu individuālās loģiskās domāšanas un analītiskās spējas, bet arī valsts pārvaldes elastīgumu, spēju kopīgi ātri pieņemt lēmumus, un veicināt sabiedrības uzticēšanos.

mobilie telefoni

Tā vietā, lai iedziļinātos apšaubāmos Facebook vai Twitter ierakstos, piedāvājam savā pārlūkprogrammā pie grāmatzīmēm ievietot šos uzticamos avotus, kuros sekot līdzi gan vīrusa izplatības rādītājiem, gan jaunumiem par ierobežojumiem un pārējo, kas saistīts ar COVID-19:

COVID-19 rādītāji pasaulē - saite
COVID-19 rādītāji Eiropā un EEZ - saite
Valstu saraksts ar 14 dienu COVID-19 kumulatīvajiem saslimstības rādītājiem (saraksts tiek atjaunots katras nedēļu piektdienā) - saite
Aktualitātes par COVID-19 Latvijā - saite

Savukārt, jēgpilnus preses komentārus un analītiskus rakstus var atrast vairākās latviešu un ārvalstu platformās, piemēram, Satori, kurā tādi autori kā filozofs un publicists Artis Svece vai vēsturnieks un politiskais komentētājs Māris Zanders regulāri publicē saturīgus komentārus par jaunākajām norisēm (pirms neilga laiciņa, piemēram, publicēts Sveces komentārs “Jaungada maskas” par pandēmijas nogurumu un masku valkāšanu). Globāla līmeņa jēgpilnu saturu piedāvā NYTimes.com (viens no jaunākajiem rakstiem par pandēmijas nogurumu visā pasaulē pieejams šeit). Detalizētus un dziļi statistikas datos balstītus situācijas izklāstus var atrast arī Eiropas Reģionu komitejas (European Committee of the Regions) mājaslapā – piemēram, šajā publikācijā.

lupa

Ko darīt, kamēr gaidām?

Patiesībā jau pats uzstādījums – tas, ka šo varētu uztvert kā gaidīšanas laiku, pēc kura pasaule atgriezīsies ierastajās sliedēs – visdrīzāk, ir neatbilstošs. Tādiem globāliem, visu pasauli satricinošiem notikumiem kā COVID-19 patiesi piemīt potenciāls ierasto lietu kārtību mainīt uz neatgriešanos, un, jo ātrāk mēs to pieņemsim un pārstāsim gaidīt, jo vieglāk pašiem un jo mazākas izredzes ieslīgt pārāk dziļi pandēmijas nogurumā.

Rūpējies par drošību!

Ikdienas līmenī rūpēties par savu un apkārtējo drošību nemaz nav tik sarežģīti un nogurdinoši – vismaz tad, ja atsakāmies no pārspīlētā sociālo un tendenciozu publisko mediju patēriņa. Tādiem maziem žestiem kā masku valkāšana, nedaudz lielākas distances ievērošana vai intensīvāka roku mazgāšana, nudien nevajadzētu nevienam justies nomāktam savās ikdienas gaitās. Tāpat, tieši šie it kā sīkumi var būt izšķiroši, kad valstu pārvaldes lemj par būtiskāku ierobežojumu pastiprināšanu vai, tieši pretēji, atcelšanu.

Baudi kultūru!

Taču, kamēr daudzas sociālās aktivitātes nav pieejamas, ir vērts izbaudīt radošo nozaru pārstāvju vistiešākās radošuma izpausmes – risinājumus, ar kuru palīdzību kultūras dzīvē varam piedalīties arī attālināti. Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga International Film Festival), piemēram, lielāko daļu filmu piedāvā noskatīties arī tiešsaistē, un tāpat tiešsaistē tiek organizētas arī visdažādākās konferences, lekcijas un apmācības. Turklāt, parasti tiešsaistes dalība ir gan lētāka, gan arī daudz pieejamāka – tā nav atkarīga no atrašanās vietas un telpas ierobežojumiem cilvēku skaita ziņā.

Un, ja gribas zināt, kā pandēmijas apstākļos jūtas apkārtējie (bet sūkstīšanās un pārmetumu uzklausīšana sociālajos tīklos pagalam apnikusi), gan dziļdomīgus, gan izklaidējošus dažādu autoru dienasgrāmatas formāta stāstus var lasīt internetžurnāla Punctum sadaļā “Pandēmijas dienasgrāmata”.

naudas kredīts

Padari mājokli patīkamāku!

Rudens un ziema ir posms, kad vairāk laika pavadām iekštelpās – un dažādo ierobežojumu dēļ šobrīd visdrošākās iekštelpas ir mūsu mājoklis. Tā vietā, lai par to pārdzīvotu, pievērsies tam, lai mājokli padarītu pēc iespējams patīkamāku un aicinošāku! Lai tas izdotos, ne vienmēr jātērē liels naudas daudzums – padomā par dažādiem gaismas elementiem un aromātiskām svecēm, kas lieliski iederēsies gan dzīvojamā istabā, gan guļamistabā, gan arī vannas istabā. Relaksējošai vannai noderēs arī dažādas vannas bumbas, eļļas un skrubji – šis ir laiks, lai sevi palutinātu! Savukārt, ja labāk jūties, aktīvi darbojoties, iespējams, pienācis laiks mājokļa labiekārtošanai – kas Tavās mājās ir tie mazie, paša paveicamie darbiņi, kuri liks justies produktīvi un kuriem būs pamanāms rezultāts? Varbūt vari sakārtot virtuves krājumu plauktus vai garšvielu skapīti?

popkorns

Nodarbojies ar sportu!

Fiziskas aktivitātes šajā posmā, kuru raksturo gan pandēmijas nogurums, gan tumšāki un aukstāki laikapstākļi, būs izcili piemērotas stresa mazināšanai un pašsajūtas uzlabošanai. Ja esi aktīva dzīvesveida piekritējs un prāto par sportošanas iespējām aukstākā laikā (ņemot vērā, ka vīrusa izplatība ierobežo arī sporta zāļu un grupu nodarbību apmeklējumu), ielūkojies mūsu sagatavotajā rakstā “Sports mājās un dabā: sporto arī ārpus treniņzāles!”.

Nodarbini bērnus bez stresa!

Stresa apstākļos šobrīd jādzīvo ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem, kuru ikdiena, iespējams, šajā posmā mainījusies vēl vairāk, nekā mūsējā. Ja bažas ierobežojumu sakarā rada nepieciešamība jēgpilni nodarbināt pašus mazākos, kuriem liegti ierasto ārpusskolas nodarbību apmeklējumi, padomus atradīsi mūsu rakstā “Bērni karantīnā: radošas un izglītojošas nodarbes!

mamma ar diviem bērniem

Šo un citus interesantus, aktuālus un noderīgus rakstus par šībrīža aktualitātēm, kā arī vienmēr svarīgām tēmām piedāvā uzņēmums Incredit. Ja plāno mājokļa labiekārtošanu, sporta aprīkojuma, jauna datora vai televizora iegādi un nepieciešams papildu finansējums, tev ir iespēja vajadzīgo summu saņemt patēriņa kredītā no uzņēmuma Incredit piedāvāto pakalpojumu klāsta.

Rakstā izmantotie foto avoti: www.unsplash.com

Patika raksts? Novērtē!
Reitings: 3/5 (2 balsojumi)
Vēlies saņemt vairāk interesantus rakstus?
SIA InCREDIT GROUP ir Rietumu Bankas meitas uzņēmums.
Speciāla atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai Nr. NK-2016-018.
© 2011-2020 Incredit
Kr.Barona 130 k4, Rīga LV-1012 Visas tiesības aizsargātas