Korona vīruss – esi informēts, un ceļo droši, bez panikas!

Baumas un patiesība par korona vīrusu – uzzini nepieciešamo par to, kā rīkoties, lai samazinātu iespējamos riskus ceļojot un saglabātu vēsu prātu!

Korona vīrusa paveids COVID-19, kurš pirmoreiz tika konstatēts Uhaņas pilsētā (Wuhan) Ķīnā pagājušā gada nogalē (2019.gada 31.decembrī), ir izraisījis vērā ņemamu globālu paniku, kuras līmenis pārsniedz pat vīrusa nenoliedzami nopietno patieso ietekmi. Satraukums un bažas, protams, ir saprotamas parādības situācijā, kad ļaundabīgiem, cilvēka dzīvību un veselību ietekmējošiem un apdraudošiem procesiem nav skaidri paredzama iznākuma un kad daudzi ar šī konkrētā vīrusa izplatību saistītie aspekti vēl ir neskaidri.

Taču zināms (un drošticamos avotos atrodams) ir pietiekami daudz, lai saprastu, kāda rīcība ir vēlama un ar pozitīvu efektu, bet kāda, tieši pretēji, varētu būt ne tikai lieka, bet pat ar nevajadzīgi negatīvām sekām. Turpmāk rakstā dalīsimies ar drošticamos avotos pārbaudītu informāciju par korona vīrusu, tā izplatību, paredzētajiem tā novēršanas un ierobežošanas mehānismiem, kā arī par ceļošanu korona vīrusa ērā. Ar zināmiem riskiem mēs saskaramies ik dienas – gan ceļojot, gan paliekot mājās. Nav teikts, ka no ceļošanas jāizvairās, taču ceļošana posmos, kas saistīti ar infekcijas riskiem, prasa no ceļotāja daudz lielāku atbildību – zināšanas par to, kā rīkoties, kā nerīkoties, un kas jāņem vērā.

korona vīruss

Kas ir korona vīruss?

Korona vīrusi (CoV) ir plašas vīrusu dzimtes pārstāvji, kuri spēj izraisīt dažādu smaguma pakāpju slimības – sākot no vieglas elpceļu infekcijas līdz pat smagām saslimšanām ar nopietnām komplikācijām (pneimoniju, nieru mazspēju) un pat nāvi. Starp smagākajām saslimšanām ir akūts respiratoriskais sindroms (SARS) un Tuvo Austrumu respiratorā sindroma koronavīruss (MERS-CoV). Korona vīrusi ir ribonukleīnskābes (RNS) vīrusi, un spēj inficēt gan cilvēkus, gan vairākas dzīvnieku sugas.

Par konkrēto korona vīrusu COVID-19 ir zināms tas, ka pasaulē no 2019.gada 31.decembrim līdz 2020.gada 26.februārim (materiāla sagatavošanas datums) ir ziņots kopumā par 81 027 ar šo vīrusu saistītiem saslimšanas gadījumiem un 2763 nāves gadījumiem, kad miruši pacienti ar nopietnām blakusslimībām. Lielākā daļa no saslimšanas gadījumiem reģistrēti Uhaņas pilsētā, Ķīnā, kur arī, domājams, radies infekcijas avots (rezervuārs). Tāpat iespējams, ka šis vīruss ir zoonoze – pārnēsājams starp cilvēkiem un dzīvnieku sugām, jo daļa saslimušo bijuši saistīti ar Uhaņas Dienvidķīnas Jūras produktu un dzīvnieku tirgu.

Saslimšanas gadījumi konstatēti arī citviet Ķīnā, Honkongā, Taivānā un citās valstīs, tostarp, vairākās Eiropas valstīs - Vācijā, Somijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Zviedrijā, Beļģijā, Ēģiptē. Plašāka informācija par saslimšanas ģeogrāfisko un hronoloģisko izplatību pieejama šeit.

daktere

Slimības ierobežošana un risku izvērtēšana

Latvijā līdz šim nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar korona vīrusu COVID-19, savukārt, 24.februārī Latvijas Valsts operatīvā medicīniskā komisija lēma paplašināt vīrusa ierobežojošos pasākumus, nosakot papildu valstis un teritorijas, no kurām atgriežoties, ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi – šīs noteiktās teritorijas ir Ķīna, Dienvidkoreja, Irāna, Itālijas Lombardijas un Veneto apgabali. Ņemot vērā šībrīža situāciju, kurā kopaina par vīrusa izplatību vēl nav pilnībā skaidra, ieteicams izvairīties no šo valstu un teritoriju apmeklēšanas īstermiņā. Latvijas Slimības profilakses un kontroles centra sniegtā informācija tiek papildināta līdz ar jaunumu saņemšanu, un tai var sekot šeit.

Lai labāk izprastu situāciju par vīrusa globālo izplatību un centieniem to ierobežot, labi noder salīdzinājums ar daudz smagāko vīrusu, gripas paveidu – putnu gripu H5N1. Šīs saslimšanas mirstības līmenis ir traģiski augsts – ap 60% saslimušo saskaras ar letālu iznākumu, taču, tajā pašā laikā, kopš 2003.gada no saslimšanas ar putnu gripu miruši vien 455 cilvēki. Ir pamats domāt, ka tieši slimības smaguma pakāpe sniedza iespēju nodrošināt veiksmīgu globālu risinājumu un slimības ierobežošanu.

Šajā ziņā korona vīruss COVID-19 vērā ņemami atšķiras – šobrīd konstatētais mirstības līmenis ir tikai 2%, kas ir daudz reižu zemāks, nekā citām saslimšanām, kuras mēdz nonākt globālā degpunktā. Bet tieši zemās mirstības un simptomu dažādības un dažādo līmeņu dēļ šim vīrusam izdevies izplatīties daudz straujāk un plašāk. Proti, neskatoties uz galvu reibinošajiem un Eiropā pat neiedomājamiem ierobežošanas un karantīnas pasākumiem, kuri tika veikti Ķīnā (tika norobežoti veseli reģioni, lai aizkavētu slimības izplatīšanos), šim vīrusam ir daudz lielākas iespējas izplatīties, jo daudzos gadījumos vīrusa simptomi bijuši viegli un vairākos gadījumos pat pašu saslimošo neidentificēti.

Tādējādi, ir pamats uzskatīt, ka Hārvardas epidemioloģijas profesora Marka Lipsiča (Marc Lipsitch) teiktajam – ka, viņaprāt, globāla epidemija korona vīrusa COVID-19 gadījumā nav novēršama, ir pamats. Viņaprāt, tuvākā gada laikā ar vīrusu saslims 40-70% pasaules iedzīvotāju, TAČU – lielā daļā gadījumu tā būs viegla vai pat nemanāma saslimšana, kura pat neprasīs pastiprinātu mediķu iesaisti (vairāk par Lipsiča teikto šeit).

korona vīruss ķīnā

Kā sevi pasargāt ikdienā un ceļojot?

Ņemot vērā, ka vīrusa izplatību, iespējams, nebūs iespējams novērst, jāatceras, ka, tāpat kā mums labi pazīstamais gripas vīruss, arī šis vīruss reti kad ir dzīvībai bīstams, un veselīgam cilvēkam, kuram jau šobrīd nav citu hronisku saslimšanu, ir visas izredzes to izslimot viegli vai no tā pilnībā izvairīties. Kādi pasākumi būtu jāveic, un kas jāatceras, lai izvairītos no saslimšanas?

Lai izvairītos no korona vīrusa COVID-19  saslimšanas, jāveic konkrēti piesardzības un higiēnas pasākumi, un šādus pasākumus kopumā nepieciešams ievērot ik reizi, kad pienākusi vīrusiem tipiskāka gada “sezona”.

  • Obligāti nepieciešams biežāk mazgāt rokas, it īpaši pēc kontakta ar cilvēkiem, kuriem izveidojusies saslimšana, vai arī kontakta ar viņu apkārtējo vidi.
  • Nepieciešams arī būt piesardzīgiem netiešajā kontaktā un ievērot vismaz divu metru distanci no cilvēkiem, kuriem novērojami akūtas elpceļu infekcijas simptomi (iesnas, klepošana).
  • Pašam klepojot un šķaudot, nepieciešams izmantot vienreiz lietojamās salvetes, un pēc tam nomazgāt rokas.
  • Profilaktiski nepieciešams stiprināt imunitāti – ēst pilnvērtīgu pārtiku (tostarp, vitamīniem bagātus svaigus augļus un dārzeņus), dzert daudz ūdens, kā arī pietiekami izgulēties un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm (it īpaši svaigā gaisā).

Ieteicams arī sekot līdzi vietējo varas iestāžu norādījumiem Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

korona vīrusa ārstēšana

Kā jau iepriekš minējām, šobrīd noteikti vajadzētu izvairīties no ceļojumiem uz infekcijas skartajām teritorijām – Ķīnu, Dienvidkoreju, Itālijas Lombardijas un Veneto reģioniem un Irānu. Ceļotājiem, kuri ir bijuši šajos reģionos, ieteicams turpmākās 14 dienas sekot savam veselības stāvoklim, savukārt, ja parādās kādi no elpceļu infekcijas simptomiem (paaugstinātā ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, apgrūtināta elpošana), nekavējoties zvanīt 113, lai informētu par simptomiem un ceļojumu. Ideālā gadījumā ieteicams pirmās 14 dienas pēc atgriešanās palikt mājās.

Ceļojot uz infekcijas neskartām valstīm un teritorijām (lokācijas, kurās konstatēti vīrusa saslimšanas gadījumi, netiek kvalificētas kā infekcijas skartas teritorijas), ieteicams ņemt vērā tos pašus piesardzības un higiēnas pasākumus, kurus nepieciešams ievērot ikdienas dzīvē. Lai gan daudzviet pasaulē ir novērojama masu panikas radīta ķirurģisko sejas masku iegāde, to lietošanas efekts nav noteikts – arī speciālisti atzīst, ka, lai gan masku nēsāšana nekaitē, visticamāk tām nav būtiska efekta, lai samazinātu saslimšanas risku.

Savukārt, vienmēr, bet, jo īpaši paaugstināta globāla riska situācijā, kāda ir šobrīd, ceļojot noteikti nepieciešams nodrošināties ar ceļojuma apdrošināšanas polisi. Ceļojuma apdrošināšana pasargās no visdažādākajiem nepatīkamiem pārsteigumiem, 24 stundas diennaktī jebkurā pasaules valstī atlīdzinot medicīniskos izdevumus, ja ceļojuma laikā būs noticis nelaimes gadījums vai gadījies saslimt. Ceļojuma apdrošināšanu piedāvā apdrošināšanas sabiedrība BALTA, kur, piemēram, divu personu ceļojuma apdrošināšana ar iekļautiem medicīniskajiem izdevumiem Eiropas robežās divu nedēļu garumā izmaksās aptuveni 33 eiro. Tāpat ceļojumu apdrošināšanu piedāvā citas apdrošināšanas sabiedrības, piemēram, BTA Latvia, ERGO, Gjensidige un citas. Jāņem vērā, ka atšķiras gadījumi, kuros apdrošināšanas kompānija sedz ar korona vīrusu saistītos izdevumus. Piemēram, apdrošināšanas sabiedrība BALTA korona vīrusa ārstēšanas izmaksas sedz visās valstīs, kurās NAV izsludināta epidēmija.

lidosta

Ceļojuma apdrošināšana, nenoliedzami, ir saprātīga, vēlama un nepieciešama investīcija, it sevišķi paaugstināta riska posmā. Taču dzīve neapstājas, un dažādi riski pastāvēs vienmēr. Svarīgi ir nodrošināties ar objektīvu, “svaigāko” informāciju, izvairīties no panikas, un zināt, ko ir iespējams darīt, lai pasargātu sevi un savus tuvākos. Ja esi plānojis tuvākajā laikā ceļot, un esi nolēmis iegādāties arī sev un tuviniekiem kvalitatīvu un uzticamu ceļojuma apdrošināšanas pakalpojumu, nepieciešamo summu ceļojuma un apdrošināšanas segšanai iespējams saņemt kā patēriņa kredītu, piemēram, no uzņēmuma Incredit piedāvāto pakalpojumu klāsta. 

Rakstā izmantotie foto avoti: www.unsplash.com

Patika raksts? Novērtē!
Reitings: 5/5 (3 balsojumi)
Vēlies saņemt vairāk interesantus rakstus?
SIA InCREDIT GROUP ir Rietumu Bankas meitas uzņēmums.
Speciāla atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai Nr. NK-2016-018.
© 2011-2020 Incredit
Kr.Barona 130 k4, Rīga LV-1012 Visas tiesības aizsargātas