Kas ir inflācija un kā tā ietekmē ikdienas dzīvi?

2022. gadā Latvijā gada inflācijas vidējais līmenis sasniedza 17,3%. Inflācijas ietekmi izjuta visi valsts iedzīvotāji, bet īpaši iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni. Kā veidojas inflācijas un kā tā ietekmē mūsu dzīvi?

Inflācija ir process, kura rezultātā samazinās valūtas vērtība. Tās rezultātā novērojams preču un pakalpojumu cenu kāpums un iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās, proti, par vienu naudas vienību var nopirkt mazāk nekā pirms inflācijas. Ekonomikai ir nepieciešama zema inflācija, taču pārāk augsta inflācija rada nopietnas problēmas.

Kas izraisa inflāciju?

Inflācijas pamatā ir naudas daudzuma palielinājums. Inflāciju dala divos veidos atkarībā no tās cēloņiem: pieprasījuma inflācija un piedāvājuma inflācija.

Pieprasījuma inflācija

Šāda veida inflācija rodas, kad piedāvājums nevar pilnībā apmierināt pieprasījumu. Tas notiek tad, kad iedzīvotājiem ir brīva nauda, ko tērēt precēm un pakalpojumiem, bet uzņēmumi nespēj apmierināt pieprasījumu un paaugstina cenas.

Pieprasījuma inflācija veidojas sekojošās situācijās.

Masveida kreditēšana. Tā ir situācija, kad bankas aizdod nevis no uzkrājumiem, bet gan no nenodrošinātas valūtas. Tās vērtība nav nodrošināta ar zeltu vai citiem dārgmetāliem, taču to var izmantot preču iegādei, tādējādi paātrinot inflāciju.

Papildu naudas emitēšana. Valsts emitē vairāk naudas, neņemot vērā preču apriti. Naudas daudzumam būtu jāpalielinās viendabīgi ar preču daudzumu. Ja tiek emitēts vairāk naudas, iedzīvotājiem ir naudas pārpalikums.

Preču trūkums. Ja naudas daudzums patērētājiem nav mainījies, bet pastāv preču trūkums, tas ved pie pieprasījums inflācijas.

tukši viekala plaukti

Piedāvājuma inflācija

Piedāvājuma inflācija rodas, kad palielinās ražošanas izmaksas. Kad uzņēmumi ir spiesti tērēt vairāk naudas preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, tie galu galā novirza  izmaksas uz klientiem, paaugstinot cenas.

Piedāvājuma inflācija veidojas sekojošās situācijās.

Cenu pieaugums pasaules tirgū. Tas ir aktuāli uzņēmumiem, kas izmanto importētas izejvielas vai produktus, tā izmaksas palielināsies.

Algu paaugstināšanās ved pie inflācijas, kad uzņēmumi ir spiesti palielināt algas, bet citas izmaksas paliek nemainīgas.

Atsevišķi izdala arī tādu inflācijas iemeslu kā inflācijas sagaidīšana. Ja kāda iemesla dēļ patērētāji sagaida, ka cenas pieaugs vai trūks kāda prece, viņi pērk nepieciešamo jau iepriekš. Tādā veidā patērētāji rada strauji paaugstinātu pieprasījumu, un preces kļūst dārgākas.

Inflācijas veidi

Atkarībā no inflācijas ātruma šo procesu iedala četros veidos:

  1. Lēna inflācija – cenu pieaugums nepārsniedz 5–6% gadā. Šāda veida inflācija veicina ekonomiku.
  2. Mērena inflācija – cenu pieaugums nepārsniedz 10% gadā. Tā ir kaitīga ekonomikai, jo pārāk ātri veicina ekonomikas izaugsmi. Cilvēki sāk pirkt vairāk, nekā viņiem nepieciešams, lai izvairītos no paaugstinātām cenām tuvākajā nākotnē.
  3. Strauja jeb galopējoša inflācija – cenu pieaugums var sasniegt līdz pat 100% gadā. Nauda tik ātri zaudē vērtību, ka uzņēmumu un darbinieku ienākumi nespēj tikt līdzi izmaksām un cenām. Ārvalstu investori izvairās investēt valstīs ar strauju inflāciju, tādēļ valstis zaudē tām nepieciešamo kapitālu. Ekonomika kļūst nestabila, un valdība zaudē uzticību.
  4. Hiperinflācija – cenu pieaugums var sasniegt līdz pat vairākiem tūkstošiem procentu gadā. Rets inflācijas veids, kas pārsvarā novērojams pēc kariem. Viens no piemēriem ir Ungārija, kur 1945. gadā cenas dubultojās ik pēc 15 stundām.

Kā inflācija ietekmē ikdienas dzīvi?

Inflācija ietekmē visas iedzīvotāju grupas, kā arī uzņēmējus. Kā jau minēts, inflācija samazina naudas vērtību. Tas nozīmē, ka dažādos laika posmos par vienu un to pašu naudas summu var nopirkt mazāk preču, nekā iepriekš.

inflācija

Inflāciju īpaši izjūt:

  • cilvēki ar fiksētiem ienākumiem, t.i., tie, kuri saņem algas, pensijas, pabalstus utt. Pat ja algas tiek palielinātas, gandrīz vienmēr tas notiek lēnāk nekā cenu pieaugums, kas nozīmē, ka pirktspēja turpina samazināties;
  • cilvēki ar ieguldījumiem un uzkrājumiem. Piemēram, ja cilvēkam ir finanšu drošības spilvens, kas sedz viņa mājsaimniecības trīs mēnešu izdevumus, inflācijas rezultātā uzkrājums zaudē savu vērtību. Vairāk par drošības spilvenu un inflācijas ietekmi uz to lasiet mūsu rakstā “Kā izveidot finanšu drošības spilvenu?”;
  • aizdēvēji, jo samazinās aizdotās naudas vērtība. Šī iemesla dēļ aizņēmējiem inflācija ir nosacīti izdevīga, jo viņi atgriezīs naudu ar mazāku vērtību, nekā bija aizņēmušies.

No inflācijas īpaši iegūst cilvēki, kuru ienākumi aug straujāk, nekā inflācijas līmenis, kā arī tie cilvēki, kas iegulda naudu lietās, kuru vērtība inflācijas rezultātā pieaugs. Tie varētu būt nekustamie īpašumi un mākslas darbi.

Kā mēra inflāciju?

Inflācijai ir rādītājs, kas atspoguļo cenu un naudas vērtības pārmaiņas. Eiro zonā izmanto saskaņoto patēriņa cenu indeksu jeb SPCI, kuru sagatavo ES statistikas birojs.

Indeksu atspoguļo 295 preču un pakalpojumu grozs no 19 euro zonas valstīm, lai radītu priekšstatu par to, kam iedzīvotāji tērē naudu. SPCI aprēķina kā attiecību starp šī groza cenu pārskata periodā un analoģiska patēriņa groza cenu bāzes gadā:

SPCI = (patēriņa groza vērtība pārskata gadā / patēriņa groza vērtība bāzes gadā) x 100%

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā ir pieejams tiešsaistes inflācijas kalkulators.  Ar kalkulatora palīdzību var sekot līdzi gan kopējam inflācijas līmenim, gan arī noteiktu preču kategoriju inflācijas līmenim.

pieteikties kredītam

Vēl viens parametrs inflācijas mērīšanai ir inflācijas temps. To aprēķina, izmantojot pārskata gada un iepriekšējā gada SPCI: 

Inflācijas temps = ((PCI pārskata gadā – PCI iepriekšējā gadā) / PCI iepriekšējā gadā) * 100%

Jo augstāks ir cenu līmenis noteiktajā gadā, jo augstāks ir inflācijas temps.

Kā pasargāt sevi no inflācijas?

Diemžēl nav līdzekļu, kas palīdzētu saglabāt naudas vērtību. Tomēr ir pasākumi, kuri palīdzēs samazināt inflācijas ietekmi.

Izmantojiet savu drošības spilvenu, lai tiktu galā ar pieaugušajām cenām. Finanšu drošības spilvens ir domāts tieši šādām situācijām.

Pārskatiet savas mājsaimniecības budžetu. Tas ir jādara ik pa laikam, bet tagad, kad cenas strauji aug, ir vērts vēlreiz pārskatīt izdevumu kategorijas un padomāt, kurus izdevumus jūs varat samazināt. Par to, kā var ietaupīt naudu, lasiet mūsu rakstā “Kā pareizi taupīt naudu?”

Pārskatiet savus ieguldījumus. Ja jums ir ieguldījumi, eksperti iesaka diversificēt kapitālu, t. i., sadalīt to vairākos ieguldījumos un ieguldījumu kategorijās, lai izvairītos no grupēšanas riska. Diversifikācija ir riska pārvaldības stratēģija, saskaņā ar kuru jūs ieguldāt dažādos aktīvos, kas var samazināt ievērojamu zaudējumu risku tirgus svārstību palielināšanās gadījumā.

jauns pāris apmaksā rēķinus

Sadarbība ar Incredit

Incredit ir uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem jau 12 gadus, kuru laikā spējis kļūt par vienu no līderiem patēriņa kreditēšanas jomā, ar vairāk nekā 200 000 apmierinātu klientu.

Šo un citus interesantus un noderīgus rakstus par šībrīža aktualitātēm, kā arī vienmēr svarīgām tēmām, piedāvā uzņēmums Incredit. Ja nonācāt situācijā, kad nepieciešami papildus naudas līdzekļi, bet vēl nepaspējāt izveidot finanšu drošības spilvenu, vajadzīgo summu vai daļu no tās varat ērti saņemt kā patēriņa kredītu, piemēram, no kompānijas Incredit piedāvāto pakalpojumu klāsta.

Pirms aizņemties, rūpīgi izvērtējiet savu finansiālo situāciju un spēju aizņēmumu laikus atdot, kā arī rūpīgi izplānojiet aizņēmuma atdošanu.

Rakstā izmantotie foto avoti: www.unsplash.com www.pexels.com

Patika raksts? Novērtē!
Reitings: 5/5 (1 balsojumi)
Inflācijas nozīme mūsu ikdienā
Vēlies saņemt vairāk interesantus rakstus?
SIA InCREDIT GROUP ir Rietumu Bankas meitas uzņēmums.
Speciāla atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai Nr. NK-2016-018.
© 2011-2023 Incredit
Kr.Barona 130 k4, Rīga LV-1012 Visas tiesības aizsargātas